GrÄta stÄvÄja pieturÄ ar greznÄ puÄ·u papÄ«rÄ ietÄ«tu ZiemassvÄtku zvaigzni, ko bija sagÄdÄjusi mÄcÄ«tÄjam pasniegÅ”anai pÄc dievkalpojuma. ViÅa atkal palÅ«kojÄs augÅ”up uz pieraso logu, kura aizkari sen nebija jutuÅ”i Å«deni un par rotÄjumiem ZiemassvÄtkos varÄja tikai sapÅot. Bet ZiemassvÄtkiem taÄu tik ļoti piestÄv tÄ«rs, balts, vizuļi, grenumiā¦LogÄ atkal vÄrÄs vecais vÄ«rs, viÅÅ” vienmÄr tur bija.
DievkalpojumÄ GrÄta nejuta lÄ«ksmi vai pacilÄjumu, mazliet prieks radÄs, kad tikÄs ar draugiem uz kopÄ«gu cienastu. KÄpÄc tieÅ”i man jÄdodas pie Ŕī vecÄ vÄ«ra? Vai nebija cits, kurÅ” pie viÅa paciemojas?
ZiemassvÄtku zvaigzni viÅa mÄcÄ«tÄjam aizmirsa uzdÄvinÄt, bet varbÅ«t kÄdam citam tÄ vajadzÄ«ga vairÄk? GrÄta nolÄma, ka dosies pie vecÄ vÄ«ra tieÅ”i ZiemassvÄtku vakarÄ.
LogÄ nevena nebija. ViÅa apÅÄmÄ«gi devÄs pie durvÄ«m, kur varÄtu dzÄ«vot vÄ«rs un piezvanÄ«ja. Atbildes nav. ZvanÄ«ja vÄlreiz, tad vÄl. Izdzirda tÄdu kÄ klepoÅ”anu, taÄu durvis neviens neatvÄra. GrÄta uzmanÄ«gi nospieda rokturi, durvis nebija aizslÄgtas. Vai te kÄds ir? Vai mÄjÄs kÄds ir? PaspÄrusi dažus soļus, viÅa ieraudzÄ«ja veco vÄ«ru guļam uz dÄ«vÄna.
Es tevi pazīstu, tu bieži brauc ar autobusu.
GrÄta uzvÄrÄ«ja Å«deni lÄ«dzpaÅemtajai kafijai, trauciÅÄ iebÄra paÅ”ceptÄs piparkÅ«kas. Tas bija tik paÅ”saprotami. Vecais vÄ«rs ciemÄjÄs un stÄstÄ«ja par piedzÄ«voto savÄ garajÄ mūžÄ. GrÄta domÄja, ka iespriecinÄs vÄ«ru, bet iepreicinÄja pati sevi. GreznÄ ZiemassvÄtku puÄ·e nemaz neiederÄjÄs pieticÄ«gajÄ miteklÄ«, bet tÄ ienesa ZiemassvÄtku vÄsti. Vecais vÄ«rs brÄ«di klusÄja, tad teica: es visu laiku esmu ticÄjis, ka dievs rÅ«pÄjas par cilvÄkiem. Es lÅ«dzu, lai kaut tikai viens cilvÄks Å”ajos svÄtkos atceras mani, un tagad es ticu, ka dievs rÅ«pÄjas arÄ« par mani.
Pats vÄrtÄ«gÄkais ir cilvÄka uzmanÄ«ba, laiks, rÅ«pes, ko viÅam velti.
ArÄ« tad, ja kÄdam no mÅ«su skolas bÄrniem nav neviena cita: mÄjÄs, pulciÅÄ, pagalmÄ, kam uzticÄties, zinu, ka tu bÅ«si tas vienÄ«gais eÅÄ£elis, neskatoties uz piedzÄ«voto jezgu, darba apjomu vai spÄku izsÄ«kumu. Ja ne uzreiz, tad kÄdreiz noteikti Tavs pieskÄriens tiks novÄrtÄts.
Paldies par darbu, ko dari no sirds.
No 7.-11.oktobrim klaÅ”u pÄrstÄvji ir uzrakstÄ«juÅ”i X Pasaules diktÄtu latvieÅ”u valodÄ. AicinÄm katru pievienoties Å”im pasÄkumam, uzrakstot "lielo" diktÄtu sestdien, 12.oktobrÄ«!
Tagad sÄkas lielais gaidīŔanas laiks. DiktÄti ceļos uz Saulkrastiem, kur skolotÄji izraudzÄ«s uzvarÄtÄjus.
Valmieras sÄkumskolÄ skolÄni katru gadu pulcÄjas uz jau ierastu aktivitÄti - rakstÄ«t diktÄtu Ä«si pirms "lielÄ" diktÄta rakstīŔanas latvieÅ”u valodÄ visÄ pasaulÄ.
Å ajÄ gadÄ tas notiks 12.oktobrÄ«, un katrs varÄs izmÄÄ£inÄt spÄkus pareizrakstÄ«bÄ. MÄjas lapÄ raksti.org lasÄm: "SaglabÄ mieru! Kad raksti diktÄtu, nesteidzies. VÄrtÄ«gi, ja paspÄj tekstu uzrakstÄ«t un arÄ« to pÄrbaudÄ«t. Ja skriesi, var rasties daudz neuzmanÄ«bas kļūdu. PÄc diktÄta uzrakstīŔanas vienmÄr pÄrlasi savu darbu. MeklÄ gramatikas, ortogrÄfijas un interpunkcijas kļūdas.
VÄl joprojÄm uztraucies, kÄ veiksies diktÄta rakstīŔanÄ? Lai mazinÄtu stresu un saglabÄtu mieru, dziļi ieelpo un izelpo. Ar mierÄ«gu sirdi arÄ« rokraksts bÅ«s glÄ«tÄks un labÄk salasÄms."
ArÄ« mÄs noskaÅojamies konkursam, kuru jau treÅ”o gadu veicam kopÄ ar Saulkrastu novada vidusskolu.
Kopsim un leposimies ar latvieÅ”u valodu, kura mums piedÄvÄ tik daudz izaicinÄjumu!
MÄcÄ«bu gada noslÄgums kÄrtÄjo reizi nÄcis ar apkopojumu par paveikto un vÄrtÄ«gu dalīŔanos pieredzÄ. Å oreiz pedagogi stÄsta un ļoti daudz rÄda, kÄ tiek lietotas tehnoloÄ£ijas stundÄs, audzinÄÅ”anas pasÄkumos, mÄcÄ«bu materiÄlu gatavoÅ”anÄ, sistematizÄÅ”anÄ, saziÅÄ un sadarbÄ«bÄ. PiemÄru daudz, katrs interesants un vÄrÄ Åemams. AtziÅa: izmantojot vienu un to paÅ”u lietotni vai programmu, katrs atrod citÄdu risinÄjumu, dažÄdÄ«bu, kas atbilst mÄcÄ«bu priekÅ”meta, skolotÄja personÄ«bas, skolÄnu un klases specifikai.
Pirms tiek dots starts IT pieredzei, mÅ«zikas skolotÄja un koru vadÄ«tÄja Larisa StivriÅa pamatoja un ļÄva praktiski darboties, apgÅ«stot dažus vÄrtÄ«gus elpoÅ”anas vingrinÄjumus. Nevienam nav noslÄpums, ka elpoÅ”ana ir ne tikai primÄra dzÄ«vÄ«bas funkcija, bet elpas vingrinÄjumi stiprina organismu, attÄ«sta elpoÅ”anas sistÄmu un ļauj normalizÄties nervu sistÄmas funkcijÄm.
Datorikas skolotÄjas Baiba Balode un Linda Vanaga demonstrÄja visiem tik labi zinÄmÄs programmas GOOGLE produktus, tai skaitÄ CLASSROOM, kÄ tos Ärti lietot, strÄdÄjot ikdienÄ. Programma piedÄvÄ iespÄju veidot darba lapas ar uzdevumiem, pildÄ«t tos tieÅ”saistÄ, iesniegt vÄrtÄÅ”anai, uzskaitei un vÄl daudzÄjÄdam lietojumam mÄcÄ«bÄs. SkolÄni aizrautÄ«gi darbojas ar 4 draudzÄ«giem PXOTON robotiem. Å ajÄ mÄcÄ«bu gadÄ pie skolotÄjÄm pieredzi smelties braukuÅ”i arÄ« Ogres novada datorikas skolotÄji.
2.klaÅ”u skolotÄjas Inga CÄ«rule un Jana Å trÄle rÄdÄ«ja, kÄdas programmas tiek izmantotas, informÄjot vecÄkus par dienas darbiem, aktivitÄtÄm. Video apstrÄdes programmÄ InShot veidotÄ informÄcija ļauj vecÄkiem pÄrskatÄmi un detalizÄti gÅ«t iespaidu par notikumu, neapgrÅ«tinot sevi ar katra foto atvÄrÅ”anu un aplÅ«koÅ”anu. Programma RELIVE piedÄvÄ ielÅ«koties marÅ”rutÄ, kas veikts pÄrgÄjienÄ vai ekskursijÄ, pievienojot noteiktÄ laikÄ un vietÄ uzÅemtus fotoattÄlus.
VizuÄlÄs mÄkslas skolotÄja un speciÄlais pedagogs, 5.klases audzinÄtÄja Silva BuliÅa demonstrÄja izmantojamos materiÄlus stundÄs un nodarbÄ«bÄs, kas apkopoti datorprogrammÄ, papildinot tos ar vizuÄlu noformÄjumu un mÅ«ziku.
Sporta un veselÄ«bas skolotÄjas Ilze BruÅiniece un Signe LÅ«siÅa, kuras skolÄniem mÄca arÄ« peldÄt un slidot prasmi, piedÄvÄja iespÄju vingrinÄjumus un aktivitÄtes izpildÄ«t ekrÄna trenera vadÄ«bÄ. TÄ skolÄni var darboties, iepazÄ«stot dažÄdu sporta veidu profesionÄļus, bet skolotÄjÄm ir iespÄja koriÄ£Ät kustÄ«bas un vingrinÄjumu izpildi lÄ«dz veselÄ«gai un filigrÄnai precizitÄtei. TÄpat sporta un veselÄ«bas stundÄs tiek lietots taimeris, soļu skaitÄ«tÄjs, aplikÄcijas skolÄnu sadalīŔanai grupÄs vai komandÄs. ArÄ« klÄtesoÅ”ie baudÄ«ja aktivitÄtes minÅ«ti ar kustÄÅ”anos pÄc piedÄvÄtÄ ekrÄnÄ. Dinamiski, aizraujoÅ”i, motivÄjoÅ”i!
Tik tikko augstÄko mÄcÄ«bu iestÄdi absolvÄjusÄ« jaunÄ skolotÄja Paula PatrÄ«cija Kreile, kuru jau labu laiku saucam par savÄjo, parÄdÄ«ja, ka Ärti, vienkÄrÅ”i un kvalitatÄ«vi var veidot prezentÄcijas mÄcÄ«bu tÄmÄm vai citus vizuÄlus materiÄlus SLIDESGO programmÄ.
3.klases skolotÄja Helga MezÄ«te, kÄ viÅa pati saka, ka ir āmatemÄtikÄ lÄ«dz ausÄ«mā, bÄra matemÄtisko iemaÅu veicinÄÅ”anas programmas kÄ no pÄrpilnÄ«bas raga. Katram ir iespÄja testÄt, vÄrtÄt, izvÄlÄties sev tÄ«kamÄko un vÄrtÄ«gÄko: CoolMath4Kids ar dažÄdiem uzdevumu veidiem, interaktÄ«va Ä£eometrijas, algebras, statistikas un aprÄÄ·inu lietojumprogramma GeoGebra, kas krÄj arÄ« latvieÅ”u valodÄ tulkotus uzdevumus. IespÄju daudz!
1.klases skolotÄjas Baiba SiliÅa un Aiga Vimba, kura mÄca arÄ« ālielajiemā matemÄtiku, galvas rÄÄ·iniem piedÄvÄ izmantot metamos kauliÅus digitÄlÄs DICE versijÄs. Programma Photomath spÄj piedÄvÄt skolÄniem necerÄtus panÄkumus matemÄtikÄ, pat neko nedarot, bet skolotÄjam liek bÅ«t vÄrÄ«gam, saÅemot mÄjas darbus. TÄpat aizvien biežÄk mÄcÄ«bu stundu sagatavoÅ”anÄ ienÄk mÄkslÄ«gais intelekts, kas daudzos gadÄ«jumos atvieglo darbu un taupa laika resursus. Pieredzes apmaiÅas braucienÄ iepazÄ«tÄ spÄļu veidoÅ”anas programma JEOPARDY ir skolotÄjas Baibas sabiedrotÄ. SpÄļu izveidoÅ”ana prasa ilgu laiku, bet ieguldÄ«to atsver skolÄnu motivÄta darboÅ”anÄs.
SociÄlo zinÄ«bu un vÄstures skolotÄja, 5.klases audzinÄtÄja KristÄ«ne Å valbe katrai mÄcÄ«bu stundai veido savu, unikÄlu prezentÄciju, ko Ärti papildinÄt ar audio un video materiÄliem, mainÄ«t tos, dažÄdot un Ärti kopÄ«got ar skolotÄjiem un skolÄniem.
Valmieras sÄkumskolas direktors un angļu valodas skolotÄjs MÄrtiÅÅ” VÄtra vienkÄrÅ”i un detalizÄti ļÄva vÄrtÄt, kas ir mÄkslÄ«gais intelekts. ChatGPT ir OpenAI izstrÄdÄts sarunbots, kas ir apmÄcÄ«ts saprast cilvÄku valodu, izprast lietotÄja ievadÄ«tu jautÄjumu un piedÄvÄt izsmeļoÅ”as atbildes. Å oreiz rÄ«ku iepazinÄm ar paÅ”a ChatGPT veidotu iepazīŔanÄs prezentÄciju. PÄc klausÄ«tÄju reakcijas varÄja noprast, ka Å”is rÄ«ks aizvien biežÄk aizÅems laiku mÅ«su ikdienÄ.Ā
Direktora vietniece informÄcijas un tehnoloÄ£iju jautÄjumos Signe JÄnelsiÅa pavÄra skatu savai ikdienai, kad notikumi tiek plÄnoti kalendÄrÄ, kas kopÄ«gots ar citiem kolÄÄ£iem vai Ä£imenes locekļiem. SÄ«kie knifi tieÅ”saistes dokumentu organizÄÅ”anÄ palÄ«dzÄs un atvieglos dokumentu apriti katram, arÄ« lietojot tos bezsaistÄ. Bet piedÄvÄtie Ä«sie video pÄrskati par dažÄdiem notikumiem likÄs tik aizraujoÅ”i, ka nevar nepamÄÄ£inÄt.
4.klases audzinÄtÄjas Aiga Kukaine, kura mÄca latvieÅ”u valodu, un Gunita Eksto, kura ir arÄ« logopÄde, piedÄvÄja veidu, kÄ izlozes kÄrtÄ«bÄ noteikt skolÄnu secÄ«bu uzdevuma veikÅ”anai. ProgrammÄ Wheel of names, ievadot vÄrdus, savu darbÄ«bu uzsÄk laimes rats, un skolotÄja iejaukÅ”anÄs vairs nav nepiecieÅ”ama. SpÄle vienmÄr ienes pozitÄ«vu motivÄciju darbÄ«bÄ. TÄpat tika aktualizÄts lietotÅu uzdevumi.lv, soma.lv, tezaurs.lv lietojums.
Krievu valodas skolotÄja Svetlana LÄce savÄ darbÄ ar skolÄniem bieži izmanto tieÅ”saistes dokumentus, tulkoÅ”anas un mÄkslÄ«gÄ intelekta programmas, veidojot mÄcÄ«bu materiÄlus un krustvÄrdu mÄ«klas, unĀ noteikti neviens neiztiks bez ekrÄnuzÅÄmuma, lai parÄdÄ«tu materiÄlu interaktÄ«vajÄ tÄfelÄ vai ar datu kameras palÄ«dzÄ«bu.
Angļu valodas skolotÄja un 5.klases audzinÄtÄja Inese ZÄÄ£ele aicinÄja katru pÄrbaudÄ«t spÄkus, izpildot angļu valodas testu programmÄ GIMKIT. Programma piedÄvÄ veidot viktorÄ«nas, izpildÄ«t uzdevumus katram savÄ tempÄ, negaidot pÄrÄjos, pat pelnÄ«t virtuÄlu naudu, to krÄjot, papildinot komandas uzkrÄjumu, vai tÄrÄjot.
Direktora vietniece audzinÄÅ”anas darbÄ DiÄna RudzÄ«te dalÄ«jÄs pieredzÄ, kÄ tiek veidotas prezentÄcijas pasÄkumiem tieÅ”saistes grafiskÄs noformÄÅ”anas rÄ«kÄ Canva. KlÄtienÄ pÄrbaudÄ«jÄm, kÄ darbojas programmas Tilde rÄ«ks, kad ierunÄtais teksts diktofonÄ tiek pÄrvÄrsts rakstu zÄ«mÄs, izveidojot tekstu. Å ajÄ brÄ«dÄ« nÄcÄs secinÄt: jo skaidrÄka bÅ«s dikcija un precÄ«zÄk lietota literÄrÄ valoda, jo kvalitatÄ«vÄks bÅ«s gala rezultÄts.
ArÄ« angļu valodas skolotÄja Jaroslava HreÅ”kova - Sirmais piedÄvÄja iespÄju paskatÄ«ties, kÄds izdodas dažÄdu aktivitÄÅ”u video apkopojums. Å Äda iespÄja ļauj uzzÄ«mÄto un izveidoto plakÄtu, masku, spÄļu foto savietot gaumÄ«gÄ video prezentÄcijÄ, papildinot ar tam atbilstoÅ”u muzikÄlo noformÄjumu.Ā
MatemÄtikas skolotÄja Gunita Martinsone skolÄniem mÄcÄ«bu stundÄs dod iespÄju spÄlÄties ar matemÄtiku. DažÄdas aplikÄcijas ar matemÄtikas uzdevumiem ļauj nostiprinÄt zinÄÅ”anas, piedÄvÄ risinÄÅ”anas veidus un par paveikto iegÅ«t arÄ« vÄrtÄjumus.
6.klases audzinÄtÄja un matemÄtikas skolotÄja, arÄ« antibulinga programmas KiVa komandas dalÄ«bniece ir dziļŔ eksperts QR kodu Ä£enerÄÅ”anÄ un izmantoÅ”anÄ. Tos var lietot ik uz soļa: ietverot nepiecieÅ”amo uzziÅas literatÅ«ru, skaidrojot uzdevumu risinÄÅ”anas gaitu vai apgÅ«stot jaunu rÄÄ·inÄÅ”anas paÅÄmienu. Pedagogi savÄs viedierÄ«cÄs skenÄja piedÄvÄtos QR kodus un secinÄja, ka viss izdodas lieliski. Bet, piemÄram, apgÅ«stot reizinÄÅ”anu rakstos ar Lattice Method Multiplication, der lietot YOU TUBE sagatavoto video pamÄcÄ«bu.Ā
Direktora vietniece izglÄ«tÄ«bas jomÄ un logopÄde Ilona Tropa pastÄstÄ«ja, kÄ brÄ«vajÄ laikÄ tapusÄ« maizes cepÅ”anas video recepte palÄ«dzÄja 1.c klasÄ realizÄt paÅ”u maizÄ«tes izcepÅ”anu un degustÄÅ”anu sociÄlo zinÄ«bu stundÄ par etiÄ·etÄm. Produkta radīŔanai tika izmantota platforma CANVA, video koplietoÅ”anas tieÅ”saistes sociÄlÄ tÄ«kla tÄ«mekļa vietne YouTube, video apstrÄdes programma DaVinci Resolve un failu konvertÄÅ”anas programma.
Pedagogs karjeras konsultants Jolanta Johansone parÄdÄ«ja, kÄdus informÄcijas un reklÄmas materiÄlus piedÄvÄ skolÄniem konsultÄciju laikÄ, izmantojot platformu CANVA. TÄpat darbÄ tiek izmantots novatorisks personÄ«gais AI tÄrzÄÅ”anas palÄ«gs COPILOT un mÄkslÄ«gÄ intelekta modelis precÄ«zÄkai komatu lietoÅ”anai latvieÅ”u valodÄ salieckomatus.lv.
VÄrtÄ«gi? Noteikti, ar lielu pievienoto vÄrtÄ«bu. Tagad katrs zina vairÄk, kas vÄl iespÄjams, ko gribÄtos un bÅ«tu vÄrtÄ«gi apgÅ«t un lietot, un pie kÄ doties, lai prasÄ«tu padomu. TehnoloÄ£iju lÄ«kne Valmieras sÄkumskolÄ iet tikai uz augÅ”u!
Par izcilu skolas tradÄ«ciju kļuvis mÄcÄ«bu gada galvenais un svinÄ«gÄkais pasÄkums "Gada balva", kas pulcÄ labÄkos no labÄkajiem skolÄniem un viÅu Ä£imenes. TÄ tas notika arÄ« Å”oreiz, 29.maijÄ. SkanÄja pateicÄ«bas vÄrdi par paveikto, tika pasniegti apbalvojumi par augstvÄrtÄ«giem rezultÄtiem: vÄrtÄjumiem 8, 9, 10 balles, ievÄrojamu izaugsmi, Valmieras novada un Latvijas mÄrogÄ iegÅ«tÄm vietÄm mÄcÄ«bu priekÅ”metu olimpiÄdÄs un konkursos, sporta sasniegumiem un izcilÄ«bu intereÅ”u izglÄ«tÄ«bÄ.Ā
KlÄtesoÅ”os iedvesmoja veiksmÄ«gs uzÅÄmÄjs ar savu dzÄ«ves un pieredzes stÄstu Rolands MelbÄrdis. MuzikÄlos priekÅ”nesumus baudÄ«jÄm Valmieras Valsts Ä£imnÄzijas skolÄnu izpildÄ«jumÄ.Ā
Valmieras sÄkumskolas kolektÄ«va pateicÄ«ba katram Gada balvas laureÄtam par sava vÄrda ierakstīŔanu skolas Goda grÄmatÄ!
P.S.
Nospiežot uz foto, vÄlreiz varÄsi noklausÄ«ties, ko par laureÄtiem saka viÅu audzinÄtÄjas.
ZÄnu koris
vadÄ«tÄjas Inese Kuple
Larisa StivriÅa
Tautu deju kopa "PÄrkonÄ«tis"Ā
vadÄ«tÄja Sanita BÄrziÅa
29.05.2024
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tÄ robežojas ar Baltkrieviju, austrumos ā ar Krieviju, rietumos ā ar Poliju, SlovÄkiju, UngÄriju, RumÄniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo MelnÄ jÅ«ra. PÄc platÄ«bas tÄ ir lielÄkÄ valsts EiropÄ. 2021.gadÄ UkrainÄ dzÄ«voja 43,79 miljoni iedzÄ«votÄju. LatvijÄ 2021.gadÄ bija 1,884 miljoni iedzÄ«votÄju.
PagÄjuÅ”i jau 2 gadi, kopÅ” Ukraina un tÄs iedzÄ«votÄji piedzÄ«vo kara Å”ausmas, varonÄ«gi pretojas kaujÄs, cenÅ”as izdzÄ«vot unĀ noturÄt sevÄ« ticÄ«bu, ka bÅ«s uzvara un brÄ«va valsts.
Visa pasaule, valstis un iedzÄ«votÄji, kuri nav vienaldzÄ«gi un apzinÄs situÄcijas skarbumu un svarÄ«gumu, visiem spÄkiem cenÅ”as atbalstÄ«t Ukrainu.
Pirms 2 gadiem bija gandrÄ«z pavasara brÄ«vlaiks, mÅ«su skolas skolÄni un skolotÄji slÄ«pÄja plÄnus darbiem un atpÅ«tai. KÄdu pÄcpusdienu saÅÄmÄm ziÅu, ka skolÄ ieradÄ«sies gandrÄ«z 30 skolÄni no Ukrainas. Bija neziÅa, kÄ jutÄ«sies ukraiÅu bÄrni, bÄgot no kara Å”ausmÄm, kÄ notiks mÄcÄ«bu stundas, vai visiem bÅ«s mÄjvieta un Ädiens. Bet nebija ne mazÄko Å”aubu, ka tiksim ar visu galÄ. Neviens nedomÄja, vai bÅ«s grÅ«ti, kÄdÄ valodÄ sazinÄsimies, kurÄ klasÄ bÄrni mÄcÄ«sies. LielajÄ sapulcÄ skolas zÄlÄ no skolotÄja uz skolotÄju skanÄja atsaucÄ«ba, ka katrs ir gatavs uzÅemt ukraiÅus savÄ klasÄ. DomÄjÄm par mÄcÄ«bu piederumiem, brokastÄ«m, pusdienÄm un citiem sadzÄ«ves jautÄjumiem. Liels prieks un pÄrsteigums bija par Valmieras sÄkumskolas 6.klaÅ”u skolÄniem, kuri pÄc paÅ”u iniciatÄ«vas bija savÄkuÅ”i ziedojumus un uz skolu atnesa veselu kaudzi ar burtnÄ«cÄm, pildspalvÄm, zÄ«muļiem un citiem mÄcÄ«bu piederumiem.
IepazīŔanÄs ar Ukrainas bÄrniem notika draudzÄ«gi. SarunÄjÄmies, kÄ mÄcÄjÄm. SkolotÄji visvisÄdi centÄs pielÄgot mÄcÄ«bu materiÄlus un tulkoja katru vÄrdu. TÄ bija otra slodze darbÄ, par ko neviens nesÅ«dzÄjÄs. Labi palÄ«gi klasÄs bija bÄrni, kuri labi zinÄja krievu valodu. Tas ukraiÅiem lika justies mÄjÄ«gÄk. Virtuves komanda darÄ«ja visu, lai bÄrni bÅ«tu pilnvÄrtÄ«gi un gardi ÄduÅ”i. NÄcÄs daudz ko pielÄgot ukraiÅu garÅ”u kÄrpiÅÄm.
Laiks skrien Ätri, taÄu karÅ” nebeidzas. SkolÄ tikuÅ”i sieti maskÄÅ”anÄs tÄ«kli, vÄkti materiÄli ierakumu svecÄm. Daudz Ukrainas bÄrnu ar savÄm Ä£imenÄm ir atraduÅ”i citas mÄjvietas, pabeiguÅ”i skolu, daži atgriezuÅ”ies dzimtenÄ. Ar mums kopÄ patlaban mÄcÄs 5 skolÄni, talantÄ«gi, varoÅ”i, aktÄ«vi, enerÄ£iski. Pie skolas plÄ«vo Ukrainas karogs un katra sirdÄ« ir ticÄ«ba, ka viss bÅ«s labi. Esam laimÄ«gi par Latvijas zilajÄm, klusajÄm debesÄ«m un mierÄ«gÄm mÄjÄm. To ļoti vÄlam katram ukrainim un viÅu valstij.
Dievs, svÄtÄ« Latviju!
«Длава Š£ŠŗŃаŃнŃ! ŠŠµŃŠ¾ŃŠ¼ ŃŠ»Š°Š²Š°!Ā»
VÄl pÄdÄjo reizi paskatīŔos tumsÄ,
VecÄ mÄja rÄdÄ«sies man sapnÄ«.
Saule apgaismo veco mežmalu,
KurÄ redzu savu mīļo, veco mÄju.
KÄ pamosties es gribu tajÄ mežmalÄ,
Lai varu atkal saulrietu vÄrot.
Gribu pabÅ«t tur vÄl mazlietiÅ,
Gribu redzÄt logÄ ne pilsÄtu,
Bet saldÄs, gardÄs vÄ«nogas.
Un atkal pamostos es septiÅos no rÄ«ta,
No necieÅ”amÄm lidmaŔīnas skaÅÄm.
Vai dzirdÄÅ”u es atkal ciema putnu dziedÄÅ”anu?
Atkal viss bÅ«s kÄ tajÄ pÄdÄjÄ reizÄ.
MÄcÄ«bu darbs un intereÅ”u izglÄ«tÄ«bas aktivitÄtes sasparojuÅ”Äs ne pa jokam, jo krietni ieskrÄjies otrais mÄcÄ«bu semestris. Å is laiks paiet olimpiÄžu, konkursu zÄ«mÄ. Tiek rÄ«kotas dažÄdas skates, pÄrbaudÄ«jumi, veikta diagnostika, lai izvÄrtÄtu, kÄ veicas un jau spraustu plÄnus nÄkotnei.Ā
Å oreiz Ä«si par dažiem tuvÄkajiem notikumiem: koru nometni, gatavojoties Dziesmu svÄtkiem, un nÄkamo pirmklasnieku uzÅemÅ”anu skolÄ.
Nekur nesnauž vÄ«rusi, kas uz kÄdu laiku liek laiku pavadÄ«t mÄjÄs gan skolÄniem, gan skolotÄjiem un pulciÅu vadÄ«tÄjiem. TÄpÄc jÄspÄcina organisms, kÄ vien var, Ädot veselÄ«gu pÄrtiku, mazÄk lietojot ÄtrÄs uzkodas un saldumus, katru dienu jÄieplÄno laiks fiziskÄm aktivitÄtÄm un atpÅ«tai un pilnvÄrtÄ«gi jÄizguļas, lai spÄki spÄtu atjaunoties.
SkatÄmies lÄ«dzi stundu saraksta izmaiÅÄm, cÄ«tÄ«gi darbojamies konsultÄcijÄs, lai zinÄtu visu, kas jÄzina un pÄrbaudes darbi nestu tikai gaidÄ«tus rezultÄtus un viss notiktu bez kavÄÅ”anÄs. PalÄ«dzam un atbalstÄm cits citu, jo stiprs plecs vienmÄr ir atbalsts ikdienÄ.
Valmieras sÄkumskolÄ vienmÄr skanÄjuÅ”as bÄrnu balsis: starpbrīžos, stundÄs, pulciÅu nodarbÄ«bÄs, pusdienÄs, uz skatuves, amfiteÄtrÄ« un sistemÄtiski, regulÄri, neatÅemami koru mÄÄ£inÄjumos, skatÄs, uzstÄjoties svÄtkos. Å ajÄ mÄcÄ«bu gadÄ dzied 3 kori: 1.-3.klaÅ”u koris, ZÄnu koris un MeiteÅu koris. Ieguldot daudz darba, izdomas un enerÄ£iju tos profesionÄli vada diriÄ£entes Larisa StivriÅa un Inese Kuple, viÅas skolÄ mÄca arÄ« mÅ«ziku.
No malas var Ŕķist, ka mÅ«zikas mÄcīŔana un mÄcīŔanÄs tÄds joks un spÄle, viegla pamÄcīŔanÄs vienĀ ir, bet, iedziļinoties vairÄk, nÄkas secinÄt, ka klausÄ«ties mÅ«ziku, dziedÄt, ritmizÄt, spÄlÄt ritma un mÅ«zikas instrumentus ir vÄrtÄ«gs ieguldÄ«jums personÄ«bas izaugsmÄ. CilvÄks attÄ«sta ne tikai muzikÄlo gaumi, iepazÄ«st skaÅdarbus, izpildÄ«tÄju sastÄvu, skaÅdarbu uzbÅ«vi un noÅ”u rakstu, bet pilnveido ritma izjÅ«tu, āasinaā dzirdi, vingrina elpoÅ”anu un pat atklÄj iepriekÅ” neizzinÄtus savus talantus, kas reizÄm kļūst par dvÄselisku nodarbi visas dzÄ«ves garumÄ. Katra mÅ«zikas stunda ir kÄ piedzÄ«vojums un izrÄde, kuru nemanÄmi, bet dažreiz ļoti manÄmi un ar lielu atbildÄ«bu jÄprot vadÄ«t mÅ«zikas skolotÄjam. Stunda ir viena lieta, kad klasÄ vai zÄlÄ sapulcÄjuÅ”ies skolÄni uz obligÄti paredzÄto posmu izglÄ«tÄ«bas procesÄ. Koris, tas jau ir cits stÄsts. Tas nav obligÄts vai reglamentos noteikts pasÄkums, kurÄ jÄpiedalÄs visiem skolÄniem. Koris Valmieras sÄkumskolÄ ir intereÅ”u izglÄ«tÄ«bas sastÄvdaļa: noturÄ«ga, nemainÄ«ga, ar augstu kvalitÄti un skaistiem tÄrpiem. Un no Ŕīs vietas sÄkas piedzÄ«vojums, kas no visiem iesaistÄ«tajiem prasa uzdrÄ«kstÄÅ”anos, prasmÄ«gu vadÄ«tÄja talantu, laika ieguldÄ«jumu, pacietÄ«bu, darba spÄjas, fizisko izturÄ«bu, pretÄ« sniedzot gandarÄ«jumu par paveikto, uzstÄÅ”anos uz dažÄdÄm skatuvÄm, tikÅ”anos ar citu koru dalÄ«bniekiem, kopÄ«gus pasÄkumus, jaunas draudzÄ«bas un, protams, Dziesmu svÄtkus, ko ne katram savÄ dzÄ«vÄ izdodas piedzÄ«vot un izjust.
ArÄ« tad, ja skolÄ izdodas izbrÄ«vÄt divus rÄ«tus kora dziedÄÅ”anas treniÅam, tÄ vÄl nav veiksmes atslÄga, tas ir tikai mazs priekÅ”noteikums, lai viss sÄktos. VajadzÄ«gi skolÄni, kuriem patÄ«k dziesma, kuri spÄj pÄrvarÄt grÅ«tÄ«bas, darboties lielÄs idejas vÄrdÄ. VajadzÄ«gi vecÄki ar sapratni un pÄrliecÄ«bu par dziedÄÅ”anas lielo pienesumu, savam bÄrnam klÄtesoÅ”i, atbalstoÅ”i, ja kÄdÄ brÄ«dÄ« viss nenotiek tik gludi un skaisti kÄ iecerÄts un izsapÅots. VajadzÄ«gi diriÄ£enti, kuriem nÄkas darÄ«t vairÄk nekÄ spÄj un apmaksÄ, jÄieguldÄs ne tikai uz 100%, bet daudz vairÄk, jÄizvilina no sevis tik daudz talantu un aktierisko dotumu, kas ieinteresÄ, aizrauj, pÄrliecina, spÄcina, sasmÄ«dina, notur un liek katram skolÄnam bÅ«t pÄrliecinÄtam un droÅ”am, sajust darba vÄrtÄ«bu. Valmieras sÄkumskolÄ lÄ«dz Å”im visas minÄtÄs vÄrtÄ«bas ir satikuÅ”as viena otru un iet roku rokÄ. Protams, ikdiena nav viegla un perfekta: kÄds aizmirsis, kÄds aizgulÄjies, saslimis, ir daudz citu kÄrdinÄjumu, ar ko aizpildÄ«t laiku vienkÄrÅ”Äk, ir mÄcÄ«bas, konsultÄcijas, Ä£imenes pasÄkumi un draugu tusiÅi. Bet mÅ«sÄjie iztur, dara un uzbur svÄtkus, plÅ«c laurus. KatrÄ skatÄ bijuÅ”i labi sasniegumi, augsti novÄrtÄjumi.
LielÄ loze un panÄkumu atslÄga ir skolotÄjas Inese Kuple un Larisa StivriÅa, kuras strÄdÄ ne tikai mÅ«zikas stundÄs un kora treniÅos, bet jau atkÄrtoti rÄ«ko koru nometni. Pa kuru laiku? BrÄ«vdienÄs! Piektdien, 2.februÄra pÄcpusdienÄ Valmieras sÄkumskolÄ no malu malÄm saplÅ«da koristi. VairÄki kori, diriÄ£enti, vairÄk nekÄ 200 dalÄ«bnieku. GaiteÅi, zÄle, kabineti piepildÄ«jÄs ne tikai ar noÅ”u grÄmatÄm, smaidoÅ”Äm sejÄm, bet arÄ« ar matraÄiem, segÄm, mīļmantiÅÄm, uzkodu paciÅÄm, grÄmatÄm un milzÄ«gu enerÄ£iju. Kad kopkoris dzied SvinÄ«bu zÄlÄ, lai arÄ« tas ir tikai mÄÄ£inÄjums un balsu salÄ«dzinÄÅ”ana, sapludinÄÅ”ana, sadziedÄÅ”anÄs, pÄrÅem izcila sajÅ«ta, tÄda, ka āskudriÅas skrienā un acÄ«s iezogas pa asarai. TÄds ir kora spÄks! TÄ priekÅ”Ä stÄjas diriÄ£entes no Valmieras PÄrgaujas sÄkumskolas, Valmieras Viestura vidusskolas, StrenÄu pamatskolas, RÅ«jienas vidusskolas un, protams, mÅ«sÄjÄs.
PienÄk vakars, un skolÄ ierodas sporta pedagogi: Signe LÅ«siÅa un Ilze BruÅiniece. Tiek vÄrtas sporta zÄles durvis un dziedÄtÄji pÄrtop par sportistiem. Notiek vairÄki turnÄ«ri vienlaicÄ«gi: florbolÄ, tautas bumbÄ, futbolÄ. Ir sacensÄ«ba, azarts, fiziskÄs aktivitÄtes, kuras vada abas prasmÄ«gÄs sporta skolotÄjas Ilze un Signe. NometnÄ ir lieliski palÄ«gi, kuri pieskata, uzmundrina, atbalsta nometnes dalÄ«bniekus. SkolotÄjas MÄrÄ«te SaulÄ«te, Sandra KarnÄ«te, KristÄ«ne Å valbe ir uzdevumu augstumos, viÅas pavada laiku ar bÄrniem no pirmÄs lÄ«dz beidzamajai nometnes minÅ«tei. AtbalstÄ«tÄju vidÅ« direktors MÄrtiÅÅ” VÄtra un viÅa vietniece DiÄna RudzÄ«te, lai visi skolÄ justos labi.
PÄc nopietna darba un treniÅa, un pÄc vislabÄkÄ veselÄ«gas dzÄ«ves parauga nometnes dalÄ«bnieki bauda ļoti garŔīgas Ädienreizes skolas ÄdnÄ«cÄ. PÄc dinamiskÄs pauzes un miega rÄ«ts atkal pulcÄ visus kopÄ, un koru skaÅa turpina piepildÄ«t skolu.
MilzÄ«gs gandarÄ«jums par bÄrniem, kuri paspÄj visu un viÅiem izdodas viss. Ir skolÄni, kuri dzied korÄ«, piedalÄs sporta sacensÄ«bÄs un saÅem izcilus vÄrtÄjumus arÄ« mÄcÄ«bu darbÄ. VecÄki, paldies, ka esat atbalsts, uzmundrinÄtÄji un palÄ«gi, saskatÄt iespÄjas un ieguldÄt sava bÄrna izaugsmÄ, tÄ ceļot viÅa dzÄ«ves kvalitÄti.
Inese un Larisa, Valmieras sÄkumskolas kolektÄ«vs lepojas, ka veltÄt laiku, enerÄ£iju, spÄku, talantu, gudrÄ«bu bÄrnu un skolas labÄ. Koru nometne iztukÅ”o, izsmeļ spÄkus un nozog laiku atpÅ«tai, bet piedzÄ«votais un paveiktais to visu vairos ar dubultu atdevi. Lai skan Å”odien, nÄkamnedÄļ, citu gadu, Dziesmu svÄtkos!