Mūsu skolotāji

Valmieras sākumskolas pedagogu kolektīvs ir profesionāls, stiprs, dzīvīgs un darbīgs. Katru brīdi notiek izzināšana, vērtību saglabāšana un virzība uz priekšu. Ņemot vērā pārmaiņas izglītības sistēmā valstī, arī skolā jūtama jaunā dvesma, bet ne tikai šajā mācību gadā, krietni vien agrāk, kad notika intensīvas mācības par jaunajām kompetencēm, esot vienai no Latvijas pilotskolām. 

Noslēdzas darbīgs posms, kas pāraugs Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Novembris ir lielais atskaites punkts, kas jau no augusta paiet nopietnā darbā: plānošana, pieslīpēšanās, iepazīšana, metodiskas idejas, snieguma līmeņu apraksti, pārskatāmi grafiki, labāko ceļu rašana un vēl neskaitāmi svarīgi ikdienas darbi.

Skolas sirds ir audzinātājas, kuras vienmēr ir procesa vidū. Viņas vislabāk zina katru savas klases skolēnu. Meklē un atrod labākos risinājumus klases sadarbībai, pārgājieniem, klases pasākumiem un katra bērna izaugsmei. Prieks par aizpildītiem starpbrīžiem. Neskatoties pat uz uzsnigušo sniegu, audzinātājas ar savas klases skolēniem iziet ārā, lai izkustētos, parunātos, ieelpojot svaigu gaisu. 

Labs “mugurkauls” skolā ir mācību jomu vadītājas. Viņas ir tās, kuras uztur dzīvības virpuli savā nelielajā skolotāju šūniņā. Sākumskolas, sporta un veselības, latviešu valodas, matemātikas, svešvalodu, dabaszinātnes, kultūras izpratnes un pašizpausmes, tehnoloģiju, sociālās un pilsoniskās jomas vadītājas kopā ar kolēģiem veido integrētus pasākumus un mācību stundas, viņas ir drošs balsts jaunajiem kolēģiem. Sagatavotie darba plāni tiek īstenoti dzīvē, lai mācību un audzināšanas procesu virzītu kalnā. Nav vienkārši. Reizēm pietrūkst laika, reizēm ķēdītē nesaslēdzas visi nepieciešamie posmi. Bet pedagoģija ir meistarības māksla, un tās skolas skolotājiem netrūkst.

Svarīgi, lai skolotāji justos labi. Komfortablu sajūtu dod pašefektivitāte, pārliecība par savām zināšanām, spējām, ikdienā pārbaudītu pieredzi. Patlaban viena no iespējām papildināt metodisko pieredzi ir, mācoties kompetenču centra “Lielvārds” kursos, kuros programma tiek apgūta grupās. Tāpat tālākizglītība notiek klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem. Liels prieks par skolotāju atdevi, intensīvi apgūstot nepieciešamās zināšanas ilgu stundu garumā. 

Jā, skola vienmēr ir mainīga. Reizēm pārmaiņas nāk negaidīti un jārīkojas nekavējoties. Reizēm tās ir ilgi un rūpīgi plānotas. Svarīgi, ka skolas kolektīvs ir atvērts produktīvam darbam. Katrs skolotājs iegulda darbu, kas prasa ne tikai darba stundas un noteiktos pienākumus amata aprakstā, bet tiek “rakts daudz dziļāk”, ar sirdi, prātu un savu talantu. Bet pāri visam ir labestība un cilvēcība, kas palīdz pašiem un skolēniem augt un kļūt spēcīgākiem.

Vai tā ir darbdiena, vasara vai brīvlaika diena, viņai vienmēr ir pilna galva ar idejām. Idejas nav vienkāršas, tās ir detalizētas, apsvērtas un pamatotas. Darba plānošana notiek nepārtraukti, ar skatu tālu uz priekšu. Darbs klasē ir ar augstu pievienoto vērtību. Ielūkojoties stundu darbā, varētu likties, ka klasē mācās tikai skolēni ar augstiem sasniegumiem. Tur katram ir savs darbs, paveicams uzdevums un reāls, izdarāms risinājums. Uzdevumu veidi ir nesaskaitāmi: gan individuāli veicami, gan strādājot pāros vai “centriņos”. Un kur nu vēl “izejas biļetes”, atgādnes un veiksmīgi špikerīši uz katras klases sienas, aizpildot katru mazāko laukumiņu ar lielu jēgu. Jā, tas ir klasē, kurā dzīvo Egons, pūce no Vācijas, un tā ir skolotāja Helga Mezīte, kuras pienākums un sirdslieta ir arī sākumskolas metodiķis Valmieras pilsētā.

Attālinātais mācīšanās process ienes savas korekcijas un mācīšanās veidu maiņu, bet darba intensitāte ap Helgu nemainās, tā ir augsta, dinamiska un kvalitatīva. Jau vairāki semināri skolotājiem, kuros dominē praktiski piemēri, vērtīgas skolotāju idejas darbam, kuras var izmantot jau nākamajā mācību dienā, tieši tas, kas nepieciešams skolotājiem. 2. un 3.klašu pedagogi dalījās pieredzē. Tika aptverts plašs mācību priekšmetu klāsts. Un pievienotā vērtība, ka skolotāju skats ir tik tālredzīgs, ko prasa arī jaunā pieeja kompetencēs balstītā izglītībā, ir tā, ka viena mācību priekšmeta idejas var izmantot citā mācību priekšmetā. Kaut vai lieliskie piemēri mūzikas stundām labi atrod vietu gan latviešu valodā, matemātikā, gan kustību pauzēs. Tāpat prieks par labām idejām mājturībā un tehnoloģijās un dabaszinībās, kuras var izmantot arī atbalsta personāla speciālisti.

Šādas tikšanās ir gaidītas. Tiklīdz e-pastā ierodas saite par pieslēgšanos tikšanās reizei, sākas gaidīšanas svētki. “Mazajiem” skolotājiem, strādājot 1. – 3.klasēs, ir par ko jēgpilni parunāt. Helga skolotājus iesaistījusi arī vērtīgā sākumskolas un pirmsskolas sadarbībā. Pārrunājamo jautājumu netrūkst, lai bērnu attīstība gan bērnu dārziņos, gan skolā notiktu ar vērtīgu dinamiku. 

Pietrūkst zināšanu par jaunievedumiem priekšmeta mācīšanā, nepieciešamas idejas, kā veidot pārbaudes darbu uzdevumus 4 līmeņos, vēlies uzlabot sadarbību ar vecākiem, gribi noskaidrot, kā strādāt integrēti? Atslēgas vārds ir – Helga, skolotāja Helga Mezīte, kuras darbs gan klasē, gan skolā ir neatsverams un pateicību pelnošs.

 “plenērs” - gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas. 

Valmieras sākumskolas skolēni apguva šo gleznošanas žanru. Sākumā skolēni ar telefonu fokusē noteiktu ainavu, ar noteikumu, ka ainavā jābūt vismaz vienam kokam, un tad zīmē skici. Skolēni mācās pārnest attēlu uz lapas, izmantojot realitāti un telefona attēlu, mācās sameklēt vietu savai, individuālai ainavai, ko paši varētu uzskicēt.  

Valmieras sākumskolā strādā talantīgi, aizrautīgi un zinoši skolotāji. Šodienas tikšanās bija ar vienu no viņiem. 5.d klases mūzikas stundā bija iespēja izbaudīt dinamisku, aktīvu piedzīvojumu ritma pasaulē skolotājas Larisas Stivriņas vadībā. Skolotājai darbā ar skolēniem ir apvienots viss labais: bērnu vispusīga attīstīšana, dažādas mācīšanās metodes, nepiespiesta atmosfēra un sarunas pusaudžiem saprotamā valodā. Kabinetā parādās aizvien jauni un vērtīgi uzskates materiāli, lai mūzikas pasaule kļūtu skolēniem vēl draudzīgāka un saprotamāka. Izkustējušies, darbojušies gan pāros, gan visi kopā, gan individuāli, stundu pabeidza ar dziļu domu latviešu tautas dziesmā: par taisnu ceļu, taisnu valodu un mierīgu sadzīvošanu. Domāju, mēs visi, kuri bijām klasē ar skolotāju Larisu, pēc šīs stundas kļuvām ne tikai gudrāki un radošāki, bet arī raksturā stingrāki.

Darīt savu sirdsdarbu ne katram cilvēkam izdodas. Iespējams, ka daudzi pat īsti vēl nezina, kas ir viņu sirdsdarbs, tomēr šis stāsts nav par mūsu skolas medicīnas māsu Sandru Ivanovu. Sandru ik dienas rosīgu, iejūtīgu un izpalīdzīgu var sastapt skolas gaiteņos, medicīnas kabinetā vai arī kādā mācību klasē, kurā tiek izglītoti mūsu skolēni.

Šī gada „Karjeras nedēļas” ietvaros Sandra viesojās ne vienā vien klasē, lai šoreiz runātu par sevi, par savu dzīves ceļu, izvēloties profesiju.

Par ko tik Sandra bērnībā vēlējās kļūt!? Viņa sapņoja kļūt par balerīnu, skolotāju un pat par slaucēju.

Sandras skolas gaitas un jaunība pagāja Ogrē. Viņa mācījās Ogres vidusskolā. Pabeidzot vidusskolu, Sandra skaidri zināja, ka vēlas kļūt par medicīnas māsu. Viņa iestājās Paula Stradiņa 2.medicīnas skolā un paralēli sāka strādāt Paula Stradiņa KUS nodaļā, kurā nostrādāja 13 gadus. Lai iegūtu profesiju “Māsa”, bija jāmācās vairāki gadi. Mācību procesā bija jāiepazīst cilvēka anatomija. To studenti darīja,  izmantojot cilvēku mirstīgās atliekas. Lai iemācītos veikt injekcijas, studenti parasti tās veica viens otram.

Šobrīd Sandra strādā par bērnu medicīnas māsu. Savā bakalaura darbā īpašu uzmanību veltīja tam, lai ar zīmējumu palīdzību analizētu to, kādu bērni redz medmāsu. Svarīgi, lai bērni atcerētos medicīnas darbiniekus ar patīkamām atmiņām un emocijām, jo medicīnas māsas ir tās, kuras palīdz un dara labu.

Mācības Sandra turpināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, jo vēlējās kļūt par ārsti, tomēr iznāca tā, ka kļuva par mammu. Būt par mammu savām meitām Sandra uzskata par vissvarīgāko dzīves darbu, tāpēc, kad meitas bija mazas, studijas nācās pārtraukt.

2007.gadā Sandra kopā ar ģimeni pārcēlās uz Valmieru. Valmierā pirmā darba vieta ir PII  “Vālodzīte”, kur Sandra atpazina visus bērnus ne tikai pēc izskata, bet arī pēc vārda.

Iepazīstot bērnus, Sandra saprata, ka vēlas viņus izprast vēl vairāk, tāpēc iestājās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, kur ieguva maģistra grādu pedagoģijā.

Vēlāk dzīves ceļš Sandru atveda līdz Valmieras sākumskolai, kas ir viņas pašreizējā darba vieta. Paralēli darbam Sandra atkal turpina izglītoties. Šoreiz jau Sarkanā Krusta medicīnas koledžā Rīgas Stradiņa universitātē, lai kļūtu par diplomētu neatliekamās palīdzības ārsta palīgu.

Tikšanās reizēs Sandra visus aicina: “Dariet to, kas patīk! Darbs nevar būt tikai naudas pelnīšanas veids. Pašos pamatos profesijai ir jābūt tādai, lai tā būtu saskaņā ar cilvēka iekšējo būtību!”

Informāciju sagatavoja skolotāja Kristīne Švalbe