Aktualitātes

Latviešu valoda – no malas varētu likties, ka sauss un neinteresants mācību priekšmets, bet tikai ne pie skolotājas Sanitas Tauriņas, kur uzdevums papildina uzdevumu ar jauniem nosacījumiem, jāvērtē gan pašam sevi, gan jāuzklausa skolotājas vērtējums un sevi var izaicināt, darbojoties uz interaktīvās tāfeles. Neskaitāmas reizes var pārliecināties, ka latviešu valodas likumus un zināšanas var veiksmīgi sasaistīt ar dzīvi un interesantiem notikumiem tā, ka stunda paiet nemanot. Sistēma – tā ir skolotājas Sanitas panākumu atslēga. Gadiem krāta, uzlabota, mācīta un veidota, slīpēta un pulēta gan akadēmisko zināšanu nodošanā skolēniem, gan veidojot sadarbību ar vecākiem, esot audzinātājas statusā. Latviešu valoda bez likumu zināšanas nav iedomājama, ja vēlamies to lietot labā līmenī, bet, ja skolotāja piedāvā to iegaumēt teatrālā veidā: “strops, lācis, medus, vista, pīle, zoss”, tad ir ne tikai interesantāk un sulīgāk, bet likums pats ieguļas prātā. Apbrīnojama ir skolotājas stundas temata pievienošana dzīves situācijām. Nu, piemēram, ja deklinācijas šķiet garlaicīga lieta, tad filma par lūšiem ir izcila un baudāma. Vārdu krājums un valodas bagātināšana ir viens no latviešu valodas un literatūras stundu uzdevumiem. Mēģiniet pareizi izlasīt, ātri un precīzi pateikt “pušķausainie”…un kas ir parenhimatozie orgāni? Ne to vien apgūst skolēni latviešu valodas un literatūras stundās, kurās darbīgs troksnis mijas ar uzmanības klusumu, čukstus izteiktiem jautājumiem un korektiem skolotājas paskaidrojumiem. Valoda, skolēni un viņu vecāki ir ieguvēji, jo zina skolotāju Sanitu Tauriņu.

Ar sirsnību un patriotismu tiek izdzīvots novembra laiks skolā. Šajā mācību gadā katra klase īpaši rūpējās, lai latviskums un svinīgums ienāktu katrā telpā. Kolektīvi īpaši centās radīt svētku noskaņu, dekorējot un sapošot savu mājvietu – savu klases telpu. Kā vienmēr – ideju pārpārēm daudz un dažādas: gan katram īpaši rotāta sveiciena rociņa, gan latviskas sirsniņas, dzeja, tautiski raksti, un pat Latvijas karogs! Un cauri visiem gaiteņiem vijas rakstu josla, kuras tapšanā piedalījies gandrīz katrs skolēns. Svētku svinēšana arī īpaša: ar kopīgu sveču karogu amfiteātrī un skolas biedru sarūpētu video koncertu katram savā klasē (šeit). Paldies radošajai pedagogu komandai par idejām un darbu, lai visiem kopā būtu svētki, latviska sajūta ar patriotisms sirdī. Daudz laimes, Latvija!

Gaidot Latvijas valsts svētkus, 3. klases saposa savu korpusu. Šogad kā dekori tika izmantoti lietussargi valsts karoga krāsās.

Katras klases skolēni sacerēja un rakstīja dzejoļus par godu Latvijai. Skolēni savu uzrakstīto dzejoli arī ilustrēja. Dzejoļos tika pieminētas ģimeniskās vērtības, apdzejots Latvijas dabas skaistums, apjūsmota Latvijas valsts.

Tapa labāko vizuālās mākslas un mājturības radošo darbu izstāde. Radošajos darbos var redzēt skolēnu pacietību, iztēli, pašizpausmi, krāsu izjūtu un savu pasaules redzējumu.

Skolas dekorēšanai tapa latvju raksti, no kuriem skolēni veidoja jostu. Skolēni ar gandarījumu un lepnumu veica šo darbu.

Skolēni tikai aicināti sarūpēt izstādei suvenīrus, priekšmetus ar Latvijas simboliem. Ar patriotiskām izjūtām skolēni savus darbus izlika kopējā izstādē. Visi nedēļu skolēni varēja priecāties par dažādu lietu daudzveidību – svecītes, piekariņi, rotas, krūzītes, somas, karodziņi, apģērbi un josta ar tautiskajiem elementiem. Daži darbi tapa speciāli izstādei – Latvijas kontūras dažādās tehnikās.

Prieks un gandarījums par skolēnu atsaucību un ieinteresētību!

Lai visiem skaisti un mierīgi Latvijas valsts svētki!

3. klašu audzinātājas

“Drosme. Varonība. Pateicība.” Tā iesākas vēstures stunda 6.klasē. Laikam precīzāku, patriotiskāku un atbilstošāku tēmu Latvijas svētku mēnesī pat grūti iedomāties. Ir arī intriga, gaidas un neliels noslēpums: uz stundu skolēni aicināti ņemt līdzi svecīti. Visi paņēmuši. Stundu vada “Gada valmierietis 2018” balvas ieguvēja skolotāja Ineta Amoliņa. Pēc neliela ievada visi kopā dodas uz Skolnieku rotas piemiņas vietu.

Skolotājas Inetas emocionālais stāstījums, domāju, paliks prātā ikvienam. Katrs izvērtēs, vai 12, 13 gados būtu gatavs doties īstā karā, kādas priekšrocības ir, dzīvojot miera apstākļos. Stundas turpinājumā klasē skolēni aktīvi diskutē, kas viņuprāt ir drosme, varonība, vai katram jābūt pateicīgam, kas ir īsts varonis.

Izvērtējot savu darbu, skolotāja Ineta Amoliņa saka: “Gods kalpot un darīt darbu, kas patīk un aizrauj.”